Ceļā/29 februāris, 2024/Bērniem, Galamērķi ārpus Latvijas
MARŠRUTS
RĪGA-BERLĪNE
Pasaules dārzi (Gärten der Welt)
Tā kā ir pavasaris, kad viss jau sācis ziedēt vai tūlīt sāks ziedēt, Pasaules dārzi ir īstā vieta, kur doties baudīt šo gadalaiku. Vieta, kur var pavadīt visu dienu, baudot dabu pilsētvidē, uzspēlējot futbolu, bērniem izklaidējoties kādā no spēļu laukumiņiem un piknikojot vai iegriežoties kādā no kafejnīcām, ja nekas ēdams nav paņemts līdzi.
Apmeklējot šo parku, var apceļot kontinentus, laikmetus, kultūras un iejusties tajos visos dienas laikā. Šeit ir vienpadsmit tematiskie dārzi, piemēram ķīniešu, japāņu, angļu, itāļu renesanses un deviņas starptautiskās dārzu galerijas ar dažādu kultūru arhitektūras elementiem. Pa vidu tam atpūtas, ēdināšanas zonas un bērnu laukumiņi. Šeit var ne tikai vienkārši paēst, bet noteiktos laikos arī izbaudīt tējas ceremonijas japāņu, ķīniešu vai korejiešu tējas namiņos.
Plašo Marcāna parku, kuru šobrīd pazīst kā Pasaules dārzus, atvēra Austrumberlīnes valdība 1987. gadā par godu pilsētas 750 gadu jubilejai un ar laiku izveidoti dažādu kultūru dārzi. 2017. gadā šī teritorija tika izmantota Starptautiskajai dārzu izstādei (IGA Berlin 2017), kas veltīta zaļajai pilsētvidei un ilga 186 dienas. To apmeklēja 1,6 miljoni tūristu. Joprojām ir saglabājušies daudzi izstādes elementi, no kuriem iespaidīgākais ir koncertu arēna un pacēlājs, kas ļauj visu parka teritoriju apskatīt no augšas un pārvietoties no vienas parka daļas, kur atrodas galvenā ieeja uz citu parka daļu kalnā ar skatu torni. Teritorija ir iespaidīga – 60 futbola laukumi. Kalna daļā bez skatu torņa atrodas arī rodeļu trase.
VAIRĀK INFORMĀCIJAS
Ieeja parkā
Ieejas biļetes kasē nopērkam gandrīz pēdējā brīdī. Vēlākās stundās tās var iegādāties biļešu automātā. Parks tiek slēgts plkst. 22, bet maijā satumst pēc plkst. 20. Tā kā šeit esam jau ļoti vēlā pēcpusdienā, ēdināšanas iestādes nedarbojas. Un izskatās, ka dažas no tām vēl nav atvērtas pēc ziemas sezonas. Arī apmeklētāju nav daudz, tāpēc ir ļoti klusi un mierīgi, un košos skatus varam izbaudīt bez liekas drūzmēšanās. Neilgu laiku atpakaļ gan šeit bija notikuši sakuru ziedēšanai veltīti pasākumi.
Jāsaka godīgi, ka mums šeit laika bija stipri par maz, lai visu izbaudītu. Pirmkārt, vairs nestrādāja pacēlājs, kas piedāvā skatu uz visu parku no augšas , jo parka teritorija atrodas gan kalnā, gan zemākajā daļā, no kuras puses ienācām mēs. Bet nelielai pastaigai pēc garā ceļa gan ir laiks. Turpat netālu no ieejas nonākam dažādu pasaules kultūru dārzu galerijās ar atbilstošiem arhitektūras elementiem. Dažas, kurās aug siltāku kultūru augi, vēl snauž ziemas miegā, citur zied narcises un tulpes.
Pasaules dārzi
Šobrīd vēl zied sakuras, kaut gan sakurām veltītie pasākumi jau beigušies. Tie notika atsevišķās dienās un pasākumu ietvaros notika dažādas aktivitātes un koncerti. Bet skaistums vēl ir un to arī izbaudām alejā, kuru veido sakuras.
Sakuras zied Pasaules dārzos
Fantastiskas ainavas redzam arī ķīniešu dārzā – šeit ir gan sakuras, gan bambusu audzes, gan tradicionālās mājiņas.
Ķīniešu dārzs Pasaules dārzos
Izstaigājam vēl daļiņu no parka, kurā zied tulpju un narcišu pļavas. Šeit ir arī Berlīnes simbolu – lāču izstāde. Līdz ar krēslu pametam parku. Apmeklētāju jau pavisam maz.
Ziedošie Pasaules dārzi
Ir jau gandrīz pavisam satumsis un dodamies uz Berlīnes centrālo daļu, kur atrodas mūsu viesnīca. Pa ceļam mums rodas iespēja redzēt nelielu daļu no izgaismotā pilsētas centra. Satiksme gan šeit sarežģīta, daudzas joslas, remontdarbi…
Un tad vēl pavisam vēlas vakariņas picērijā netālu no viesnīcas. Šis liekas tāds ļoti kluss Berlīnes rajons, taču pavisam netālu no vietas, ar kuru sāksim rīt.
Satumsusī Berlīne
Berlīnes zooloģiskais dārzs
Vieta, ar kuru sākam nākamo dienu ir Berlīnes zooloģiskais dārzs. Bērni šo ļoti gaida, jo tā ir Latvijai tuvākā vieta, kur var redzēt mīlīgās pandas.
Uzēdam kārtīgas brokastis un dodamies ceļā ar kājām – līdz zoodārzam 1,5 km un pie reizes arī apskatām pilsētu. Ātri no mūsu klusā rajona nokļūstam krietni dzīvīgās ielās ar veikaliem, kafejnīcām. Un drīz vien esam nokļuvuši pie vienas no zoodārza ieejām, kas atrodas pie dzelzceļa stacijas. Jāsaka gan, ka šeit kā jau daudzviet staciju rajonos skats nav tas uzrunājošākais – daudz bezpajumtnieku un ne tie patīkamākie skati un aromāti. Ātri tiekam garām un nokļūstam pie biļešu kasēm, kur jau pulcējas gan skolēnu grupas, gan individuālie apmeklētāji kā mēs. Biļetes pērkam uz vietas, bet tās iespējams iegādāties arī mājaslapā.
Arī šeit tāpat, kā iepriekšējā vakarā, varam turpināt baudīt Berlīnes ziedošo pavasari. Berlīnes zoodārzs ir vecākais Vācijā un viens no vecākajiem Eiropā. Tajā ir lielākā sugu daudzveidība pasaulē.
Berlīnes zooloģiskais dārzs
Pastaiga pa zoodārzu ir gluži kā pa kādu parku vai botānisko dārzu. Arī dzīvnieki šeit neslēpjas aiz augstām sienām un ir labi pārredzami pat pašiem mazākajiem apmeklētājiem. Bērni protams vispirms grib redzēt pandas un izskatās, ka arī visi pārējie apmeklētāji ar to sāk. Bet mums ir neliela vilšanās – aiz stiklotās sienas visas pandas guļ, muguru uzgriezušas.
Pēc neilgas pastaigas un saldējuma pauzes nonākam pie akvārija un tropu dzīvnieku mājas. Pērkot biļeti var izvēlēties, vai šo apmeklējumu iekļaut (tas ir par atsevišķu maksu un biļetes tiek atsevišķi pārbaudītas).
Berlīnes zooloģiskā dārza akvārijs un tropu māja
Zoodārzā esam pavadījuši gandrīz pusi dienas un promejot vēlreiz noejam garām pandām, kuras turpina saldi gulēt uzgriezušas muguru apmeklētājiem.
No zoodārza ir iespējams iziet vairākās vietās. Mēs vēl ātri cauri suvenīru veikalam un dodamies tālāk, Berlīnes ielās.
Pastaiga pa Berlīnes centru
Man vienmēr ir licies, ka labākais veids kā iepazīt kādu pilsētu, ja vien nelīst ļoti stiprs lietus, ir doties pastaigā pa to. Tāpēc arī šeit no zoodārza uz pilsētas centru dosimies kājām. Berlīne gan ir ļoti liela pilsēta un attālumi lieli. Saprotams, ka redzēsim tikai mazu daļu, bet tomēr dodamies ceļā…
Jaunkundze brīžam iet pati, bet brīžam ērti iekārtojas ratos. Arī mēs pārējie ik pa laikam piesēžam un atpūšamies, jo vakarā mūsu pastaiga izvēršas 20 kilometrus gara un beigās jūtam labu nogurumu.
No zoodārza nelielu gabaliņu ejam cauri viesnīcu un vēstniecību rajonam līdz nokļūstam Berlīnes zaļākajā teritorijā – Großer Tiergarten, kas ir lielākais un vecākais parks Berlīnē. Apskatām Uzvaras kolonnu (Siegessäule), kurā par samaksu iespējams arī tikt augšā un apskatīt Berlīni no augstuma. Uzvaras kolonna uzbūvēta par godu uzvarai Prūsijas-Dānijas karā un tās būvniecība uzsākta 1865. gadā.
Uzvaras kolonna
Kādu laiciņu ejam cauri zaļajai zonai, kurā ik pa laikam manām kādu skrējēju vai riteņbraucēju. Un nu jau tālumā var saskatīt Berlīnes atpazīstamākās vietas – Brandenburgas vārtus, Reihstāga ēku un TV torni. Cilvēku un transportlīdzekļu paliek vairāk. Dzirdam arī latviešu valodu.
Brandenburgas vārti
No Brandenburgas vārtiem izmetam nelielu līkumu līdz netālajai vēsturiskajai Reihstāga ēkai, kurā strādā Vācijas Bundestāgs jeb nacionālais parlaments. Senāk šajā ēkā esmu bijusi ekskursijā, tomēr šoreiz ne, jo reģistrēšanās ekskursijai ir iepriekšēja.
Reihstāgs
Pēc tam atpakaļ gar Brandenburgas vārtiem turpinām iet pa Unter den Linden bulvāri, kas tā nosaukts par godu šeit augošajām liepām. Šeit atrodas arī Krievijas vēstniecība un pretim tai Brīvības laukums, kurā redzamas Ukrainas atbalstam veltītas akcijas.
Unter den Linden
Ejot pa Unter den Linden bulvāri nokļūstam pie Berlīnes Humbolta universitātes, pie kuras šobrīd norisinās neliels antikvāro grāmatu un žurnālu tirdziņš. Simboliski, jo pretim universitātei atrodas laukums, kurā nacisti kādreiz dedzinājuši grāmatas.
Šeit ielās manām arī dažādus transporta līdzekļus – no retro līdz pašiem modernākajiem.
Humbolta Universitātes apkārtne
Nedaudz tālāk aiz Universitātes sākas slavenā Muzeju sala (Museumsinsel), kurā atrodas vairāki nozīmīgi muzeji iespaidīgās ēkās. Lai to visu apmeklētu būtu vajadzīga laikam vismaz nedēļa. Un tam mums īsti laika šoreiz nav, tāpēc ēkas apbrīnojam tikai no ārpuses un arī laiks ir pavasarīgi silts, tāpēc baudām pastaigu. Noejam garām uz Muzeju salas esošajam Vecajam muzejam (Altes Museum), kura skvērā ļaudis bauda pavasari un Berlīnes Domam (Berliner Dom).
Muzeju sala
Pārejot pāri Šprē upei pie Muzeju salas, nonākam skvērā, kur ne tas labākais skats – šeit pulcējušies vīri skotu kiltos un dara šeit visu iespējamo. Īsti nevar saprast, vai tie ir kādi futbola fani vai kāda cita ballīte bijusi un tas pat nav īsti svarīgi…
Sagurušie skoti
Ātri izejam cauri un nonākam pilnīgā pretstatā – klusā kvartālā, kurā sajūtam tādu tipisku vecpilsētas noskaņu. Tas ir rajons ap Svētā Nikolaja baznīcu (Nikolaikirche) – Berlīnes vēsturiskais centrs. To, ka tas ir Berlīnes vēsturiskais centrs noskaidroju tikai pēc tam.
Berlīne, protams, Otrajam pasaules karam noslēdzoties bija iznīcināta un šeit viss ir uzbūvēts no jauna. Šobrīd baznīcā iekārtots muzejs un koncertzāle. Atjaunotajās ēkās atrodas omulīgi krodziņi, suvenīru veikaliņi.
Berlīnes vecpilsēta
Arī mēs vienā no krodziņiem piestājam, izbaudīt kārtīgu vācu virtuvi. Tagad Vācijā ir sācies sparģeļu laiks. Porcijas ir iespaidīgas, bet pēc garās pastaigas mums visiem tās ir pa spēkam.
Fantastiski, ka šādu vietu atklājām pavisam nejauši, neko neplānojot.
Pusdienas Berlīnē
Pēc gardajām pusdienām esam nedaudz atguvuši spēkus un esam tālākajā mūsu šodienas punktā, no kura lēnām sāksim virzīties atpakaļ uz viesnīcu, apskatot vēl vairākas ievērojamas vietas.
Vēlreiz šķērsojam Šprē upi tikai citā vietā tai pašai Muzeju salai. No krietni mierīgās vecpilsētas nokļūstam atkal dzīvīgajās Berlīnes ielās ar dažādiem kontrastiem.
Berlīnes skati
Nākamais mūsu mērķis ir kādreiz slavenākais sadalītās Berlīnes robežpunkts – Checkpoint Charlie jeb Čārlija kontrolpunkts, kurš atrodas salīdzinoši netālu. Šī vieta ir kļuvusi par Aukstā kara simbolu – robeža starp Austrumberlīni un Rietumberlīni pastāvēja līdz Vācijas apvienošanai 1990.gadā. Šobrīd šī vieta kļuvusi par iecienītu tūrisma objektu, kurā no vienas puses uz mums nolūkojas amerikāņu robežsargs, bet no otras padomju robežsargs. Interesanti un simboliski, ka šobrīd, nokļūstot “amerikāņu pusē” šeit sagaida KFC un McDonald’s, kā arī Berlīnes mūra vēsturei veltīts muzejs. Padomju pusē uz ielas savukārt rosās spēlmaņi uz naudu, kas pievērš garāmgājēju uzmanību.
Čārlija kontrolpunkts
Turpinām iet pa ielu, kas bijusi kā robeža starp Austrumberlīni un Rietumberlīni. Pa ceļam pamanām interesantu smaržu veikalu. Frau Tonis veikalā nopērkamās smaržas radītas Berlīnē. Mazliet uz priekšu arī redzami Berlīnes mūra fragmenti. Šeit izveidots Terora topogrāfijas muzejs (Dokumentationszentrum Topographie des Terrors), kas stāsta par nacistu zvērībām Otrā pasaules kara laikā. Blakus muzeja telpām apskatāmi Berlīnes mūra fragmenti ar fotoizstādi, kas vēsta par Berlīnes vēsturi Otrā pasaules karā un pēc tā – Aukstā kara periodā. Fonā, ielas otrā pusē var redzēt pašreizējās Vācijas Finanšu ministrijas ēku, kas būvēta no 1935. līdz 1936. gadam kā toreizējā Aviācijas ministrija un tajā laikā bijusi lielākā biroju ēka Eiropā.
Berlīnes mūra fragmenti un Terora topogrāfijas muzejs
Tālāk gan mazliet nomaldāmies ar īsākā ceļa meklējumiem un pa ceļam vēl redzam vienu no šobrīd modernākajiem Berlīnes rajoniem ar augstākajām ēkām – Potsdamas laukumu. Uz šo rajonu mums ir plāns doties rīt, bet par to vēlāk…
Potsdamas laumums
Drīz vien atrodam pareizo ceļu un vēl pa ceļam uz viesnīcu apskatām lielo 1907. gadā izveidoto universālveikalu KaDeWe jeb Kaufhaus des Westens. Iekšā gan tajā neejam.
Bet bērnus pēc izturētās garās pastaigas iepriecinām ar dažiem pirkumiem citos mazākos veikalos un vēl piestājam pārtikas veikalā pēc uzkodām vakaram. Sagurums ir jūtams…
Pastaigas noslēgumā
Tomēr kāds prieks mums vēl šodienai ir, mūsu viesnīcas cenā ir iekļauts lounge, kurā var tikt pie nelielām uzkodiņām un dzērieniem. To arī izmantojam un atpūšamies pēc garās un emocijām pārpilnās dienas.
Atpūta viesnīcas lounge
Nākamās dienas rīts pienāk drūmi pelēks un tāpēc priecājamies, ka tieši vakar bijām izvēlējušies dienu pastaigām ārā. Laiks mūs lutināja. Šodien plānā ir vairākas aktivitātes telpās. Bet pēcpusdienā jau pametīsim Berlīni un dosimies māju virzienā.
Uzreiz pēc brokastīm dodamies uz jau vakar pieminēto Potsdamas laukumu, kura tuvumā atrodas izklaižu vieta, kuru bērni ļoti, ļoti vēlas redzēt. Tas ir LEGOLAND Discovery Centre Berlin – atrakciju parks iekštelpās.
LEGOLAND Discovery centrs
Ieeja mazliet noslēpusies stiklotajās un augstajās ēkās, savukārt apkārtnē notiek dažādi remontdarbi, taču ieeju atrodam viegli. Esam uz atvēršanas laiku un jau manām nelielu drūzmēšanos. Diemžēl ļoti liela vilšanās mums visiem, jo centrs tieši šodien ir slēgts tehnisku iemeslu dēļ. Bērniem tiek iedoti nelieli suvenīri un par piemiņu mums paliek tikai tie un foto ar Lego žirafi. Varbūt kādreiz vēl atgriezīsimies, bet rīts sabojāts un domājam par alternatīvām.
Izskatās, ka viens interesants glābiņš lietainā laikā varētu būt turpat netālu esošais Vācu spiegu muzejs (Deutsches Spionagemuseum) ar interaktīviem eksponātiem, ierīcēm un Džeimsa Bonda filmu tematiku. Tā arī darām un izskatās, ka daudzi vīlušies Lego fani dodas turpat.
Vācu spiegu muzejs
Apskatām dažādas spiegošanas ierīces aukstā kara laikā, piemēram, mūsu pašu Minox, slavenākos tā laika spiegus utt. Muzejs ir interesants un sestdienas rītā sarodas arvien vairāk apmeklētāju, sevišķi ar bērniem. Kādu laiku šeit pavadām un domājam, ko iesākt tālāk.
Un rodas plāns… 40 kilometru attālumā atrodas viena ļoti skaista pils.
Sansusī pils Potsdamā
Potsdama, kas atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā no Berlīnes, nav tā lielākā Vācijas pilsēta, tomēr tā ir Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs, un šeit risinājušies dažādi ievērojami vēsturiski notikumi. Tiek uzskatīts, ka 1914. gadā imperatora Vilhelma II Potsdamā pieņemtie politiskie lēmumi izvērsa Pirmo pasaules karu. Savukārt simboliski – 1945. gada jūlijā/augustā pēc Otrā pasaules kara beigām Cecīlienhofas pilī notika Potsdamas konference, kuras mērķis bija izlemt, kā pārvaldīt sakauto nacistisko Vāciju, kā arī pēckara politiskās sistēmas izveidošana un miera līguma jautājumu apspriešana. Neskatoties uz šiem politiskajiem notikumiem, līdz 1918. gadam Potsdama bija Prūsijas karaļu un Vācijas Impērijas ķeizaru dzīvesvieta. Potsdamā atrodas arī Sansusī pils (Schloss Sanssouci), kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kuru braucam apskatīt.
Laiks ir ļoti drūmi nomācies un dažkārt uzlīst, bet cerams, ka krāšņie pils skati šo dienu padarīs košāku.
Tuvojoties pilsētai visi nedaudz sabīstamies. Visos telefonos un mašīnā atskan brīdinājuma signāls. Sākam pētīt, kas par lietu, vai varam braukt tālāk. Cik saprotam, ka brīdinājums ir par gaisa piesārņojumu ugunsgrēku dēļ kaut kur šajā apkārtnē. Bet iebraucot Potsdamā viss kārtībā, cilvēki nekur nemūk. Arī nonākot pie Sansusī pils, viss mierīgi, šeit drīzāk ir cita problēma, kur nolikt auto, jo tūristu ir ļoti daudz pat šajā drūmajā laikā.
Šeit visi ir kārtīgi nobruņojušies, ar pārgājienu zābakiem, lietus apģērbu, piknika piederumiem un termosiem. Jā, patiešām, šeit ir visu dienu ko darīt vai pat vairākas, jo teritorija ir milzīga. Meklējot tuvāko noparkošanās vietu, beigās apbraucam visu teritoriju un atgriežamies turpat kur sākumā.
Sansusī pils apkārtne
Jā, Potsdamas zaļā teritorija slēpj daudzus pārsteigumus – pilis, dārzus, no kuriem tikai daļu redzam izbraucot teritorijai cauri.
Sansusī dārzu apskate ir bez maksas un ar to arī sākam. Patiesībā pils visatpazīstamākā ir tieši ar vīnogulāju terasēm paugurā uzbūvētās pils priekšā. Bet to apskatei maijs vēl nav īstais laiks. Tie tā īsti vēl nav sākuši pat plaukt. Bet vasarā un rudens sākumā skats ir iespaidīgs. To arī izskaidro fakts, ka pils būvēta kā Prūsijas karaļa Frederika Lielā vasaras pils. Bez vīnogulājiem pils dārzs slēpj arī citus pārsteigumus – skulptūras, tempļus un dažādus citus dekoratīvus arhitektūras elementus. 18. gadsimta vidū būvētās pils nosaukums (Sans Souci) nozīmē bez rūpēm – vieta, kur atpūsties un pilī ir tikai 10 istabas. Potsdama ar savām pilīm bija iemīļota vācu impērijas ģimenes pārstāvju atpūtas vieta līdz Hoencollernu dinastijas krišanai 1918. gadā.
Pēc Otrā pasaules kara pils kļuva par tūrisma objektu un 1990. gadā pils ar tās dārziem tika iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Apstaigājam pils dārzu terases, bet telpas gan neapskatām. Arī šeit viss tikai sāk mosties no ziemas guļas, un patiesībā šim drūmi miglainajam un vietām pat košajam skatam, ir īpaša noskaņa.
Sansusī pils un tās dārzi
Vēl dažas stundas varam atļauties patērēt Vācijā, bet tad gan jādodas māju virzienā. Viesnīcu Polijā meklēsim pa ceļam, skatīsiemies, cik tālu tiekam.
Izdomājam, ka varam vēl iebraukt apskatīties, kas labs ir Designer Outlet Berlin outletu pilsētiņā. Beigās arī kaut kas pavasarīgs ir iegādāts. Šeit vēl papusdienojam un diezgan jau noguruši braucam māju virzienā.
Dūmakainais ceļš mājup
Līdz diezgan vēlam vakaram vēl nobraucam aptuveni 400 km, gandrīz līdz Lodzai. Līdz mūsu izvēlētai naktsmītnei gan sanāk mazliet palīkumot pa Polijas mazajiem celiņiem, bet tas ir tā vērts…
Mūsu izvēlētā naktsmītne – Browar Wiatr atrodas alus darītavā un lai gan esam vēlu, vēl tiekam pie vakariņām un nogaršojam arī vietējā ražojuma alu. Lielisks ceļojuma noslēgums un atpūta pirms rītdienas braukšanas mājās.
Browar Wiatr
Paldies par uzmanību, tiksimies ceļā!
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!