Ceļā/15 februāris, 2021/Latviešu valoda, Vietas un ceļojumi Latvijā
-
KO REDZĒT JŪRKALNES APKĀRTNĒ UN PA CEĻAM
Atšķirībā no septembra, braucam pa taisno uz Jūrkalni, bez apskates objektiem pa ceļam, jo sazin, kādi būs ceļa apstākļi un arī dienas ir vēl samērā īsas.
Ap pusdienas laiku esam Jūrkalnē.
Muižupītes grīva
Sākam ar Muižupītes grīvu. Lai uz to nokļūtu, jābrauc pa veco ceļu, kas ir tik tuvu jūrai, kā man šķiet nekur citur Latvijā. Nezin, cik ilgi tas vēl tā būs, jo jūra tuvojas… Skats tik tiešām iespaidīgs, it īpaši tādā dienā kā šodien, kad ir diezgan spēcīgs spēcīgs vējš un viļņi jūrā.
Kā var lasīt – www.jūrkalne.lv, šeit kādreiz bijusi Feliksbergas muiža. Muiža sen jau zudusi, tomēr upei nosaukumu devusi. Arī upīte kādreiz bijusi daudz varenāka nekā šobrīd.
Novietojam auto stāvlaukumā pie Muižupītes, saģērbjamies silti un dodamies pastaigā. Mazajai dāmai ratos gan vējš nepatīk vai vismaz tā radītais troksnis. Viļņi sitas pār ledu krastmalā, iespaidīgi skati. Kāpnes stāvkrastā neizskatās sevišķi drošas un liekas, ka ik mirkli kaut kas var nobrukt. Lai nevajadzētu iet atpakaļ gar jūru pret vēju, ejam uz priekšu. Pamanām vietu, kur salīdzinoši zems krasts un tek neliels grāvītis. Tur tiekam augšā un izejot cauri vasaras kempinga teritorijai, cauri pieputinātam laukam, nokļūstam atkal uz vecā ceļa, kas ved gar stāvkrastu uz stāvlaukumu.
Pirms braucam prom, apskatāmies vēl dzirnakmeni, kas iezīmē 57º paralēli. Pēc www.jūrkalne.lv informācijas, 2011.gadā pie šeit tikusi filmēta Āzijas kara drāma My Way, kurā šī pludmale atainoja Normandijas krastus 2.pasaules kara laikā.
Muižupītes grīva un tās apkārtne
Vēja appūsti dodamies tālāk. Vasarā vēlējāmies apskatīt koka tiltu pār Rīvas upi, bet tad šeit bija remonts (tika veidots zivju ceļš) un neapskatījām. Tāpēc dodamies tur tagad.
Koka tilts pār Rīvas upi
Koka tilts pār Rīvas upi ir viegli sasniedzams, jo atrodas blakus šosejai un Rīvas krogam, kas šobrīd gan nedarbojas. Tilts būvēts 20.gadsimta sākumā un kādreiz kalpojis kā Ventspils-Liepājas dzelzceļa tilts, bet šobrīd ir tūrisma objekts, jo ir vienīgais Latvijā šāda veida tilts.
Nokāpjot lejā pie upītes, paveras skats uz tiltu un upes līkumiem. Tiešām iespaidīga konstrukcija.
Koka tilts pār Rīvas upi
Turpat netālu atrodas Labraga pludmale, kur regulāri notiek iespaidīgi krasta nobrukumi.
Labraga stāvkrasts
Netālu no Rīvas ietekas jūrā, līdz kurai gan neaizejam, atrodas Labraga pludmale, kurā regulāri notiek iespaidīgi krasta nobrukumi.
Lai nokļūtu Labraga pludmalē, sekojam norādei no šosejas. Auto atstājam vietā, kur jau citi priekšā, netālu no “Zivju kroga”. Pa taisnu ceļu, cauri mežam nokļūstam stāvkrastā. Ļoti interesants skats, kad smiltis sajaukušās ar sniegu, tāds savdabīgs tuksnesis. Stāvkrastā norādes par nobrukumiem un arī norāde uz kāpnēm, kuras gan šajā vējainajā un bīstamajā laikā nemeklējam. Arī pastaiga ar ratiem ir ļoti grūta sapūstā sniega un smilšu dēļ.
Labraga stāvkrasts
Diemžēl tāda īsa pastaiga. Dodamies uz mūsu apmešanās vietu Pilsberģu krogā, jo bērniem vajag paēst, sasildīties un tad jau atkal varēs doties pastaigās.
Sildāmies Pilsberģu krogā
Jūrkalnes stāvkrasts
Kad bijām Jūrkalnē septembrī, abus vakarus devāmies vērot saulrietus uz soliņa pašā stāvkrasta maliņā. Bija jāaiziet paskatīties, kā tur izskatās ziemā. Soliņš bija, bet izskatījās, ka tas nu ir tuvāk malai, droši vien kaut kas ir nobrucis. Tā acīmredzami, dažu mēnešu laikā gabaliņš no zemes ir zudis. Tāpat kā septembrī, smilšu pilna seja. Pa apledojušajām kāpnēm ar ratiem lejā nekāpjam, bet skats no augšas arī ļoti labs. Padzeram tēju no termosa, sasildamies un dodamies uz Ugunspļavu.
Ar ratiem ziemā šeit diezgan grūti, bet mēs nepadodamies un izstaigājam pļavu.
Līdz saulrietam vēl pusstunda un lai gan stiprais vējš dzenā mākoņus, saulīti jūrā neredz tāpēc vēl kārtīgi izšūpojamies šupolēs un dodamies uz naktsmītni tepat blakus.
Jūrkalne
Tāds garš vakars, kad ātri iestājas tumsa. Bet vismaz laiks atpūsties no ikdienas mājas rūpēm un skriešanas.
Nākamais rīts pienāk vēl vējaināks kā iepriekšējā diena. Tāpēc šodien pie jūras ne. Dosimies tepat netālu uz dabas takām – Rīvas loki. Lai gan lasīju, ka takas nav izejamas ar bērnu ratiem, tomēr riskējam. Cik tālu tiksim, tik iesim. Nebūs pirmais pārbaudījums šogad.
Dabas taka “Rīvas loki”
Novietojam auto ceļa malā, netālu no nelielās Ulmales-Labraga luterāņu baznīcas (lasīju, ka vietējiem iedzīvotājiem nepatīk, ja auto novietots ceļu trijstūrī, tāpēc likām tālāk). Takas sākas blakus baznīcai un Latvijā populārās brūnās ceļazīmes uz to nav, bet takas sākumā ir no koka veidota speciāla norāde.
Takas ir marķētas. Ar zaļu krāsu marķētā taka sākumposmā ved pa salīdzinoši platu dabīgu taku pretēji upes tecēšanas virzienam. Sākumā ar ratiem nav pārvietošanās grūtību. Taka ir diezgan labi nostaigāta, tātad populāra arī ziemas laikā. Tā arī ejam paralēli kanjonveida gravai, arvien uz leju, tuvāk upei. Līdz nonākam līdz Rīvas upei. Diemžēl šeit mūsu pastaiga beidzas, jo tālāk taka ir šaura un ar ratiem mums netikt. Tāpēc mazliet atpūšamies, izbaudām skatus un dodamies atpakaļ, jo taka ir līnijveida un jādodas atpakaļ pa to pašu ceļu. Vienīgā alternatīva ir iešana pa ceļu, bet tas jau tiem, kas tikuši tālāk.
Dabas taka “Rīvas loki”
Laiks atvadīties no vējainā reģiona un palēnām doties uz māju pusi. Pāris dienu atpakaļ biju redzējusi foto no Kuldīgas, ar aizsalušu Ventas rumbu. Izdomājam, ka varētu izbraukt cauri Kuldīgai ar nelielu pastaigu vēl tur.
Lai gan Kuldīga ir tāda Latvijas tūrisma klasika, ziemā šeit neesmu bijusi, tāpēc ļoti interesanti būtu redzēt pilsētu ziemas krāsās.
Braucot uz Kuldīgu, mūs pārsteidz kārtīgs sniegputenis, ceļi acumirklī noklājas ar biezu slapja sniega kārtu, kas padara braukšanu lēnu. Bet es kā blakussēdētāja tikai priecājos par skaisto ziemu.
Pa ceļam
Kuldīga
Sasnieguši Kuldīgu, var redzēt, ka sniegs pārsteidzis arī pilsētu. Ceļi vēl netīrīti, tikai viens mazs traktorītis mēģina glābt situāciju pilsētā. Bet Kuldīgas viesus un vietējos iedzīvotājus, it īpaši bērnus šis laiks ļoti iepriecina. Kalniņi jau pildās ar bērniem, kas bauda ziemas priekus.
Pilsēta ļoti skaista, balta un vēl arī apskatāmas ledus skulptūras. Fantastiski skati visapkārt.
Kuldīga
Ar Kuldīgas apmeklējumu arī noslēdzam divu dienu ceļojumu, meklējot ziemu Kurzemē. Un to viennozīmīgi atradām – tādu stipri vējainu un skarbu – Jūrkalnē, un tādu romantiski baltu – Kuldīgā.
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!