Lāčupītes dendrāriju apmeklējam diezgan vējainā un drūmā dienā. Un piebraucot pie norādes par dendrāriju, mūs sagaida pat dažas lietus lāses. Tomēr tās tik tiešām ir dažas un mūs nenobiedē.

Lāčupītes dendrārijs ir īpaša, manuprāt, pat maģiska vieta pavisam netālu no jūras, pie Klapkalnciema, aptuveni 50 km attālumā no Rīgas.

Šeit piejūras mežā, kāpās, starp priedēm aug dažādi mūsu platuma grādiem neraksturīgi krūmi un koki, īpaši daudz rododendru. Varētu teikt – pat rododendru mežs.

Kā vēstī informācija Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, šīs vietas aizsākumi meklējami 1959.gadā, kad būvinženieris Igors Mednis šeit sācis īstenot savu vaļasprieku. No darba brīvajā laikā viņš no dažādām valstīm savācis lielu introducēto koku un krūmu kolekciju, kas nu šeit redzama. Dendroloģiskais parks aizņem 7,2 ha platību. Šeit iespējams apskatīt 60 skujkoku un 350 lapkoku sugas.

Pārejam Lāčupītes tiltiņam un nogriežamies pa kreisi, pa Lāčupītes ceļu. Ejot pa šo ceļu, redzamas vairākas norādes, kas vēstī gan par takas atrašanās vietu, gan kā atgādinājums nemēslot mežā.

Šeit var izvēlēties alternatīvus maršrutus – viens no tiem pa lielo Lāčupītes ceļu, otrs – pa mazajām taciņām gar Lāčupīti. Mēs izvēlamies otru, jo pārvietojoties pa mazajām taciņām, visā to garumā var redzēt vairākus svešzemju kokus un pa kādam rododendram.

Laiks, kad apmeklējam šo vietu, ir pats aprīļa sākums. Šeit daba tikai lēnām gatavojas mosties pavasarim. Rododendriem tik nelieli pumpuri redzami.

Nonākam līdz centrālajai vietai, kur uzslieti mazi meža namiņi, kurus ieskauj rododendru džungļi. Neskatoties uz vēl tik agro pavasari, sastopam pat diezgan daudz apmeklētāju.

Apstaigājot namiņus, otrpus tiem, Lāčupītes krastā pamanām krokusu pļavu. Tagad ir īstais krokusu laiks. Fantastisks skats.

Krokusu ziedēšanu droši vien nomainīs citas puķes un krūmi, bet mēs šeit vēl atgriezīsimies maija beigās/jūnijā, kad šo vietu pārņems rododendru krāšņie meži.