Ceļā/18 janvāris, 2023/Bērniem, Galamērķi ārpus Latvijas
MARŠRUTS
RĪGA-TALLINA-HELSINKI
Starpsvētku brīvdienās jau citus gadus bijām devušies īsos ceļojumos, visbiežāk uz Poliju. Taču šogad gribējās mainīt virzienu un tādēļ devāmies uz ziemeļiem – Somijas galvaspilsētu Helsinkiem – bez ļoti konkrēta plāna.
Ceļš līdz Helsinkiem ir salīdzinoši īss – 4 stundas līdz Tallinai, 2 stundas (kuras var izmantot atpūtai) ar prāmi pāri Somu līcim un esam jau Helsinkos. Mums paveicas, jo varam izbaudīt tikai pirms dažām nedēļām atklāto prāmi MyStar.
Braucot ar auto uz prāmi gan jāierodas vismaz stundu iepriekš. Ja braukšana ir rīta pusē, tad pēcpusdienā jau var doties pastaigās pa Helsinkiem. Mēs bijām gada tumšākajā laikā un Helsinkos ieradāmies 15.30, kad bija jau satumsis. Taču tieši tas bija lieliski, jo pēc iekārtošanās viesnīcā pašā centrā uzreiz varējām doties pastaigā un apskatīt svētku lampiņām un eglēm izpušķoto pilsētas centru. Vienīgais, kas pietrūka pilnīgai svētku atmosfērai, bija Ziemassvētku tirdziņš, kas tieši iepriekšējā dienā bija beidzies. Dažās vietās bija palikuši tikai atsevišķi tirgotāji.
Helsinkus apmeklējām diezgan drēgnā un drūmā laikā – vējains, sniegs nokusis, brīžam lija, brīžam sniga. Ļoti līdzīgi laikapstākļi kā tajā pašā laikā Latvijā. Automašīnu bijām nolikuši mierā uz divām dienām viesnīcas pazemes auto stāvvietā, kas gan bija dārga (24h – 35 eiro), bet jāsaka, ka Helsinkos īpašas alternatīvas nav. Bezmaksas stāvvietas var atrast tikai uz dažām stundām. Lielākoties, ir tikai alternatīva starp lētākām un dārgākām maksas stāvvietām, kas pilsētas centrā daudz kur ir pazemē.
Helsinkos ir ļoti laba sabiedriskā transporta sistēma, lai gan jāatzīst, ka to izmantojām tikai divreiz – turp un atpakaļ ar prāmi uz Soumenlinnas cietoksni. Tā kā lielākoties pārvietojāmies ar kājām. Ja kādu brīdi palika vēsāks vai gribējās atpūtināt kājas, iegājām pasildīties kādā no centrā esošajiem tirdzniecības centriem, jo tiem šeit ir ieejas no visām centra daļām. Tāpat arī daudzās mājīgās kafejnīcas ir ik uz stūra.
Pirmais, kas jāuzsver, un ir svarīgi mazu bērnu vecākiem, pārvietojoties ar bērniem pa Helsinkiem, ir tas, ka tā ir bērniem ļoti draudzīga pilsēta. Visur var droši pārvietoties ar ratiņiem. Kā piemēru varu minēt Robert’s Coffee kafejnīcu, kur centrālā ieeja bija ar kāpnēm, taču turpat bija norāde, ka ar ratiņiem vai ratiņkrēsliem ieeja ir ap stūri cauri apģērbu veikalam. Risinājums ir vienmēr. Tāpat arī tramvajos – vismaz viena ieeja tajos ir ar pazeminātu grīdu. Kā arī biļetes muzejos bērniem lielākoties ir bez maksas (vismaz mūsu vecuma bērniem 2 un 6 gadi). Savukārt vienīgajā muzejā – Heureka (kas ir līdzīgs igauņu AHHAA), kur mūsu sešgadniekam bija jāmaksā, kāda apmeklētāja viņam uzdāvināja biļeti, jo viņas bērns nebija ticis.
Divi no muzejiem, kuros bijām – Pilsētas muzejs (bezmaksas ikvienam) un Heureka bērniem tā iepatikās, ka prom bija jāiet ar asarām. Pilsētas muzejā pat tikām pie nelielas mierinājuma dāvaniņas – pastkartēm raudošajam bērnam.
Ja ir skaidri zināms, ka apmeklēsiet daudzus muzejus un brauksiet ar sabiedrisko transportu, tūristu autobusu un kruīzā ar kuģīti pa pilsētu, tad izdevīga ir Helsinku karte 24, 48 vai 72 stundām. Mēs gan šo karti neiegādājāmies, jo nezinājām, cik daudz ar bērniem paspēsim. Un arī iekļautais ekskursiju autobuss vai kuģīša ekskursija vairāk būtu piemērota vasarai. Arī ceļojuma beigās izsecinājām, ka mums šī karte nebūtu atmaksājusies.
Darbinieki visos muzejos, veikalos u.c. ļoti labi runā angliski.
Jau no pirmās pēcpusdienas Helsinkos, visvairāk laika pavadījām centrālajos Helsinku rajonos – Kampi un Klūvī. Šeit atradās arī mūsu viesnīca un vairāki objekti, kurus apskatījām un apmeklējām.
Lai gan Helsinki visumā ir jauna pilsēta bez viduslaiku vēstures pieminekļiem, tomēr tās arhitektūra ir interesanta un apskates vērta. Daudz kur var redzēt īpašo skandināvu stilu, kas atspoguļojas koka izmantošanā modernajā arhitektūrā un citu īpašu risinājumu pielietojumā. Tāpēc pirmajā pēcpusdienā sākām ar vienu no šādiem objektiem tuvākajā apkārtnē – apskatījām Helsinku Centrālo dzelzceļa staciju, kas dienā apkalpo ap 200 tk. pasažieru. Iespaidīgā jūgendstila granīta celtne tika atklāta 1919. gadā un visvairāk atpazīstama pēc ēkas pulksteņa torņa un statujām pie ieejas. Starp citu, tā tiek minēta kā viena no skaistākajām dzelzceļa stacijām pasaulē un šobrīd virs tās plīvoja Ukrainas karogs… Bet ne tikai ārpuse ir ievērības cienīga. Tā, piemēram, kādam varbūt liksies dīvaini apmeklēt stacijā esošo ātrās ēdināšanas tīkla Burger King restorānu. Bet tieši šeit var redzēt unikālu arhitektūras un mākslas apvienojumu – iespaidīgā izmēra zāli un masīvo sienas fresku Koli, kas attēlo vienu no Somijas nacionālajiem parkiem.
Helsinku Centrālā dzelzceļa stacija
Turpinot pastaigu pa satumsušo pilsētu, pat grūti to nosaukt par satumsušu, jo izgaismotas egles un lampiņu virtenes centrālajās un gājēju ielās ir visapkārt. Visskaistāk ir ap Stockmann universālveikalu, kas ir vecākais un lielākais Stockmann veikals un piektais lielākais universālveikals Eiropā. Tam ir 8 stāvi virs zemes un vairāki zem. Dažos logos ir izvietotas svētkiem veltītas kompozīcijas no kustīgām lellēm, kas sevišķi interesanti bija bērniem.
Tāpat arī citu nelielāku veikalu, grāmatnīcu, kafejnīcu skatlogi ir koši izrotāti, un tā ir bauda acīm.
Izgaismotā pilsēta
Nākamajā rītā redzam daudz ko no šī dienas gaismā. Un kā nesen dzirdēju, tad Helsinkos lielākoties Ziemassvētku lampiņas dienā netiek izslēgtas, jo diena ir tik īsa, ka nav vērts. Un par to pārliecināmies arī paši.
Dodoties uz prāmi, lai nokļūtu Suomenlinnas cietoksnī, mēs ejam gar Esplanādi, kurai abās pusēs atrodas skaistas jūgendstila ēkas ar dārgiem veikaliem, viesnīcām un kafejnīcām. Vienā no kafejnīcām atgriezīsimies vēlāk, pēc ekskursijas pa cietoksni. Tā ir Robert’s Coffee – viena no pazīstamākajām kafejnīcām Helsinkos, kas arī atrodas skaistā jūgendstila ēkā ar līdzīgu mozaīku pie sienas kā iepriekšējā vakarā redzējām stacijā. Robert’s Coffee ir kafejnīcu tīkls un grauzdētava, kura radītājs 1987. gadā bija Roberts Pauligs. Šeit var nobaudīt garšīgu kafiju, kūkas un saldējumu, kā arī nelielas uzkodas – salātus un maizītes. Mums šis bija obligāts pasākums, jo dēls ieraugot nosaukumu, nevarēja paiet garām.
Bet vispirms pastaiga pa Suomenlinnas cietokšņa salām.
Helsinki dienas gaismā
Nokļūt Suomenlinnas jeb Sveborgas cietoksnī var ar nelielu prāmi, jo tas atrodas uz 8 salām. Tas atrodas aptuveni 4 km no krasta un ar kuģīti tur var nokļūt 15-20 minūtēs. Salas ir apdzīvotas.
Rīts ir diezgan vējains un nokļūstot uz salas, liekas, ka tur ir vēl vējaināks un drēgnāks. Kad aizejam mazliet tālāk no krasta, laiks kļūst mierīgāks. Lielākā daļa tūristu, kas ieradušies ar kuģīti vispirms dodas uz tūrisma biroju un tad pa iezīmēto maršrutu tālāk. Arī mēs. Jau šobrīd šādā drēgnā ziemas dienā liekas, ka tūristu ir gana daudz, domāju ka vasarā šeit ir ļoti daudz apmeklētāju.
Cietoksni 18. gadsimtā uzcēla zviedri, kas šeit valdīja, lai aizsargātos no krievu ekspansijas. 1991. gadā tas iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem Helsinkos.
Izejot cauri vārtiem, nokļūstam tādā kā mazā pilsētiņā, kurā vispirms ieraugām nelielas dzīvojamās mājas ar izrotātiem logiem, tātad šeit dzīvo tie nedaudzie ~700 salas iedzīvotāji. Pa vidu ir arī pa kādai mīlīgai kafejnīcai, kuras gan lielākoties ir slēgtas ziemas periodā. Tālāk ejot, nokļūstam pie Suomenlinnas vēstures muzeja, kurš izvietots divās ēkās un ir atvērts. Lielākā daļa tūristu tur arī dodas. Šeit var uzzināt par Somijas slavenāko vīru – Karlu Gustavu Mannerheimu, kurš komandēja Somijas armiju vairākos karos un bija arī Somijas prezidents, kā arī vēl cita veida informāciju par Somijas vēsturi.
Pēc tam vēl mazliet pastaigājam pa salu un diezgan nosaluši dodamies atpakaļ uz kuģīti, lai nokļūtu atpakaļ uz sauszemes.
Pastaiga pa Suomenlinnu
Nokļūstot atpakaļ uz sauszemes ir jāizpilda dēlam dotais solījums un jādodas uz Robert’s Coffee. Pašiem gribas sasildīties, bet bērni izvēlas saldējumu. Kafejnīcas interjers ir skaists. Lai gan telpa ir tāda pustumša, tā ir ļoti interesanta – ar sienu gleznojumiem, kolonnām un skulptūrām. Un kā jau ievadā rakstīju, lai atrisinātu pārvietošanās jautājumu – ieeja ar ratiem un ratiņkrēsliem šeit bija caur blakus esošu apģērbu veikalu, par kuru savukārt meita bija sajūsmā.
Apēduši saldējumus un izdzēruši kafiju, vēl nedaudz izmetam līkumu pa apkārtējo teritoriju – apskatām Prezidenta pili, Uspenska pareizticīgo katedrāli un Helsinku katedrāli ar Senāta laukumu, kur vakar ir beidzies Ziemassvētku tirdziņš un viss tiek vākts nost. Jā, esam to nokavējuši, bet svētku sajūta pilsētā vēl ir. Apskatām arī centrā esošo pilnībā no koka būvēto Kamppi kapellu jeb Klusuma kapellu. Šeit iekšā, kapellā, kas atrodas vienā no cilvēku blīvāk apmeklētākajām teritorijām, ir lūgts ievērot klusumu. Diemžēl šobrīd kapella bija slēgta un nebija iespējams apskatīt tās interjeru.
Un tā, lēnām dodamies mūsu viesnīcas virzienā, apskatot vēl dienas gaismā skaistos veikalu skatlogus. Mazliet atpūšamies un sasildāmies viesnīcā, bet vēl ir tikai vēla pēcpusdiena, tāpēc ir vēl laiks, lai kaut ko pagūtu apskatīties.
Robert’s Coffee un vēl dažas apskates vietas pa ceļam
Helsinku pilsētas muzejā man ir sanācis būt dažus gadus atpakaļ organizētā ekskursijā. Toreiz man muzejs likās interesants, ar dažāda veida interaktīvu informāciju. Tāpēc nolēmu, ka šoreiz jāatnāk mums visiem.
Muzejs atrodas vecākajā Helsinku daļā, pie Senāta laukuma. Pats galvenais – muzejs ir bezmaksas ikvienam. Šeit var iepazīties ar dažāda laika Helsinkiem, uzzināt, kā iedzīvotāji pārdzīvoja ļoti trūcīgos laikus un kā tas ir mainījies. Īpaši šeit ir padomāts par bērniem, kuriem ir veltīta vesela ēkas daļa divos stāvos atainojot kā bērni kādreiz spēlējās, mācījās, kādas bija rotaļlietas. Šeit pilnīgi var sajust tā laika smaržu un auru, pasēdēt pie veca televizora vai skolas solā. Mūsu bērni šeit bija sajūsmā, jo visu varēja pataustīt, pakrāmēt, paspēlēties un bija tik grūti atvadīties no muzeja… Bet vakars klāt, vēl vakariņas jāpagūst paēst.
Helsinku Pilsētas muzejs
Jau iepriekšējā dienā ievērojām garo rindu pie Amos Rex mākslas muzeja pilsētas centrā, kurš atvērts tikai 2018. gadā. Šeit pārsvarā tiek izstādīti 20. gadsimta mākslas darbi. Šobrīd šeit popularitāti iekarojusi “Klusā parāde” – beļģu mākslinieka Hansa Op de Beecka (dz. 1969) skulptūru un skaņu izstāde, kas iekļauj viņa darbus no 2015. līdz 2022. gadam.
Mums paveicas, jo šorīt rinda ir manāmi īsāka nekā iepriekšējā dienā, izrādās muzejs tikai plkst. 11 veras vaļā un esam paspējuši uz atvēršanu. Jāsaka godīgi, šī ir vieta, kurā vienīgo reizi redzējām rindu Helsinkos. Un interesanti izveidots ir muzeja pagalms, kurā var tikt bez stāvēšanas rindā. Tajā izveidoti tādi kā dažāda augstuma pauguri ar stiklotām virsotnēm, caur kurām var redzēt daļu no muzeja iekštelpām.
Muzejā ieejas maksa ir tikai pieaugušajiem (no 18 gadu vecuma). Telpas ir skandināvu stila minimālismā. Bet atkal jau ir padomāts, kur atstāt bērnu ratus, drēbēm un mantām ir skapīši.
Pēc manām domām, izstāde ir tāda, ko apskatīties tikai vienreiz. Nekā ļoti daudz nav, bet iespaids ir gūts, skulptūras interesantas, un apkārtējā tumsa un skaņas, efektu noteikti pastiprina.
Bet ja reiz visi stāv rindās, lai to redzētu, bija jāiet.
Amos Rex
Jāsaka, ka Amos Rex mums bija pa ceļam, bet mērķis bija cits. Šodienas plānā bija doties uz vienu no stilīgākajām un fotografētākajām kafejnīcām Helsinkos. Paskatoties navigācijā, līdz tai ar kājām tikai pusstunda. Nolemjam, ka vismaz turp varam doties ar kājām un apskatīt vēl nedaudz no Helsinkiem.
Tā arī ir… Pa ceļam redzam gan slaveno Helsinku bibliotēku, gan Vēstures muzeju, gan Mākslas muzeju, mazliet tālāk ir Helsinku Olimpiskais stadions ar lāpas torni. Un tā nemanot esam atnākuši līdz vēl kādam no Helsinku daudzajiem līcīšiem, pie kura tad arī atrodas omulīgā Cafe Regatta.
Izskatās, ka daudziem ir tāds pats mērķis kā mums, jo pēkšņi ne no kurienes uzrodas daudz cilvēku, kas visi dodas kafejnīcas virzienā.
Pati kafejnīca ir neliela skandināvu tipa ēka ar dažiem galdiņiem iekšā, ka arī grila vietu un vairāk galdiņiem ārā. Tas rada tādu skandināvu lauku sajūtu pilsētā. Sākotnēji kafejnīca piederējusi jau iepriekš pieminētajai slavenajai Pauligu ģimenei un kalpojusi kā novietne zvejas tīkliem blakus ģimenes villai. Bet šī kafejnīca šeit ir no 2002.gada.
Un šeit dod tik skaisti noformētu kakao, kas mums pēc noietajiem pāris kilometriem un mazliet sasalušajām kājām, ir tieši laikā.
Nav jau arī nemaz tā, ka kafejnīca ir kaut kādā nekurienē. Tepat blakus ir vēl viens no populārākajiem Helsinku tūrisma objektiem.
Kafejnīca Regatta
Sibeliusa piemineklis, kas attēlo ērģeles, ir veltīts slavenākajam somu komponistam Janam Sibeliusam. Piemineklis atrodas tepat blakus parkā un tika atklāts 1967. gadā. Mazliet izstaigājamies pa parku un dodamies atpakaļ uz pilsētas centru un atkal jau ar kājām.
Kad nokļūstam atpakaļ, ieejam vienā no centra tirdzniecības centriem lai apsildītos, jo bija sācies lietus. Un tad izdomājam citu objektu, kur arī noteikti būs silti.
Sibeliusa piemineklis
Arī Helsinku Botāniskais dārzs atrodas varētu teikt tepat, centrā, gabaliņu aiz Centrālās dzelzceļa stacijas. Laikapstākļi ir kļuvuši patiešām drūmi un tāpēc nolemjam nokļūt vēl kādā siltā vietā.
Āra ekspozīciju apskate šeit ir bezmaksas, taču tai šobrīd nav jēgas, bet savstarpēji savienotās siltumnīcas gan ir labs risinājums šādai drūmai pēcpusdienai. Šeit ir palmu māja un lietus mežu māja, Vidusjūras zemju un tuksnešu augi u.c. Un jau pati lielā siltumnīca ir vērta, lai to apskatītu. Grūtāk gan ar fotografēšanu, jo kameras objektīvs nepārtraukti aizsvīda no siltuma un lielā mitruma.
Šeit bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.
Kaisaniemen kasvitieteellinen puutarha
Helsinku Botāniskais dārzs
Heureka zinātnes centrs, kas atrodas 20 kilometru attālumā no Helsinkiem – Vantā (pusstundas brauciens ar auto), ir līdzīgs igauņu Ahhaa. Bērni un pieaugušie var pārbaudīt fizikas likumus, uzzināt par dažādu dabas katastrofu veidošanos, programmēt robotus utt. Diemžēl pašreiz nestrādāja planetārijs. Bet tāpat šeit var pavadīt laiku no vairākām stundām līdz pat visai dienai. Pozitīvi novērtēju arī centrā esošo Zinātnes restorānu, kur par noteiktu cenu pieaugušajiem un bērniem iespējams šķīvi papildināt, cik vien ir vēlēšanās – ar salātiem un siltajiem ēdieniem. Cenā ietilpa arī saldējums, kas īpaši iepriecināja bērnus.
Heureka
Ar Heurekas apmeklējumu arī noslēdzam Helsinku apskati un dodamies atpakaļ uz Helsinkiem, uz prāmi.
Pi | Ot | Tr | Ce | Pi | Se | Sv |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | ||||||
2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |
9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 |
16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!