Ceļā/19 maijs, 2019/Galamērķi ārpus Latvijas
Šai pēcpusdienai un vakaram Gdaņskā nekādu dižo plānu mums nav.
Bet tā kā laika mums ir gana daudz un kājas izlocīt vajag, kā pirmo nolemjam apskatīt pilsētās pievārtē esošo Designer Outlet Gdansk. Un tam ir pašsaprotami iemesli – Polijā ir sācies Jaunā gada atlaižu laiks. Kāpēc gan neizmantot šo iespēju, zinot poļu cenas? Pavadījuši šeit pāris stundas un mazākā pircēja mudināti, pametam tirdzniecības centru un dodamies uz viesnīcu, kas ir pašā pilsētas centrā. Neskatoties uz dažiem remonta darbiem un tam, ka navigācija nespēj centrā noorientēties, beidzot sasniedzam savas mājas uz divām dienām. Tā kā pašu vainas dēļ neesam rezervējuši stāvvietu pie viesnīcas, mums iesaka automašīnu novietot maksas stāvlaukumā, jo atstāt mašīnu vecpilsētas ieliņās neesot pārāk droši. Vietējie iedzīvotāji varot izsaukt policiju, neskatoties uz to, ka aizliedzošo zīmju nav. Vienkārši nerakstīti likumi. Tad nu izkrāmējamies un dzenam auto uz vienu no ieteiktajām vietām. Šī vieta atrodas milzīgā tirdzniecības centrā, 10 minūšu gājiena attālumā. Atpakaļceļā mums sanāk neliela ekskursija cauri svētku izgreznotajai pilsētai. Jāsaka ļoti skaisti un gaumīgi. Bērns sajūsmā un mēs arī. Izejam cauri svētku tirdziņam, kurā smaržo pēc štovētiem kāpostiem un desiņām. Rīt (Vecgada vakarā) šeit paredzēts koncerts. Domājam, ka rīt noteikti jāatnāk vēl – noķert Vecgada vakara sajūtu ar štovētiem kāpostiem un virtuļiem desertā. Šodien esam jau saguruši no daudzajām emocijām un dodamies uz viesnīcu.
Svētku noskaņās izgaismotā Gdaņskas vecpilsēta
Pēc gardajām brokastīm, pirmais plāns rītam ir apskatīt pilsētas centru dienasgaismā. Pilsētas daļa, kurā esam apmetušies, tiek saukta par Galveno pilsētu. Tā ir Gdaņskas daļa, kurā sakoncentrējušies galvenie apskates objekti. Vecpilsēta atrodas citur, nedaudz vairāk uz ziemeļiem.
Gdaņska ir ceturtā lielākā pilsēta Polijā. Tā vien liekas, ka šī pilsēta ir skaista gan dienā, gan naktī, gan vasarā, gan ziemā. Katra māja ir kā mākslas darbs – izteiksmīgie namu lieveņi, nelieli krodziņi, dzintara izstrādājumu veikaliņi, mākslas galerijas u.c. Tikai ir viens āķis – lielākā daļa ēku ir salīdzinoši jaunas, celtas 20.gadsimta 50.-60.-jos gados. Bet par to nedaudz vēlāk…
Pirmssvētku rītā pilsēta ir nesteidzīgi klusa. Izstaigājam centrālo ielu un Dlugi Targ laukumu, kur apskatām slaveno Neptūna statuju un krāšņo Ziemassvētku egli. Abus ielas galus noslēdz grezni pilsētas vārti – Zaļie vārti virzienā uz Veco ostas rajonu un Zelta vārti pretējā virzienā uz jauno pilsētu. Centrā ir arī vēl vairāki citi krāšņi vārti.
Gdaņskas vecpilsēta
Man pašai ļoti patīk veidot ceļojuma maršrutus un vienmēr pirms ceļojuma maršruta veidošanas cenšos uzzināt nedaudz vairāk – gan no citiem ceļotājiem, gan filmām, gan dažādiem citiem interneta resursiem. Un informācijai jābūt dažādai – gan par apskates objektiem, gan nelielu devu vēstures (necenšoties atcerēties skaitļus), kas ļauj teritoriju izprast vēl labāk. Arī manam ceļojumam jābūt gan izglītojošam, gan kā atpūtai no ikdienas.
Tāpēc tikai neliela atkāpe vēsturē…
Gdaņska (agrāk Danciga) kā jau daudzas pilsētas ir piedzīvojusi ļoti dažādus laikus, kuri noteikuši pilsētas krāšņumu. Šeit ir pāri gājušas dažādas tautas, dažādas kultūras. Pilsētas tiesības tai piešķirtas 1224.gadā, kad tā bijusi Pomerānijas galvaspilsēta, vēlāk nokļuvusi Prūsijas sastāvā. Napoleona karu laikā brīvpilsēta, pēc tam atkal nonākusi Prūsijas sastāvā līdz 1919.gadam. Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, Versaļas konferences iznākumā Vācijai nogriezta teritorijas daļa – tā sauktais Gdaņskas jeb Poļu koridors, kas piešķir Polijai pieeju pie jūras un rezultātā izveidota Dancigas brīvpilsēta. Šī teritorija ietvēra Dancigu, Sopotu un lauku zemes ap tām. Teritorijai bija pat sava nauda un pastmarkas. Poļi šeit bija tikai 12% no iedzīvotājiem. Tā kā vācieši pilsētu uzskatīja par savu, Otrā pasaules kara sākums arī saistās ar Gdaņsku. Pie tā gan atgriezīšos vēl mazliet vēlāk. Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā, Gdaņska pievienota Polijai. Vairāk kā 2/3 pilsētas bija nopostītas un kā jau minēju iepriekš, daudzas ēkas, ko šobrīd var redzēt, ir uzceltas pilnībā no jauna pēc vecajām skicēm 20.gadsimta 50.-60.jos gados. Un tas ir lieliski izdevies! Ievērojams pagrieziena punkts vēsturē ir arodbiedrības Solidarnošč rašanās Leha Valensas vadībā 1980.gadā, kas bija par pamatu sociālistiskās ēras sabrukumam Austrumeiropā.
Laikapstākļi lutina un esam apstaigājuši centrālo ielu. Bet šodienai vēl ir citi plāni. No sākuma gribam uz stundiņu ieskriet milzīgajā tirdzniecības centrā, kur vakar novietojām auto. Poļu mega atlaides ir jāizmanto.
Sopota
Pēc tirdzniecības centra, pilsētas centrā vēl atgriezīsimies vakarpusē, bet tagad vēlamies apskatīt Baltijas jūru no Polijas puses. Brauksim uz Sopotu – Polijas kūrortpilsētu Baltijas jūras krastā. Sopota kopā ar Gdaņsku un Gdiņu veido tā saukto Trīspilsētu, ar vairāk kā miljons iedzīvotājiem. Tā arī ir, starp pilsētām vizuālu robežu neredz, nevar pateikt, kur beidzas viena un sākas otra, viss apbūvēts, apdzīvots. Mazliet jūtami sastrēgumi, ļaudis brauc pēc pēdējiem pirmssvētku pirkumiem, jo lielākā daļa veikalu šodien strādā līdz plkst. 13. Arī mēs pa ceļam apstājamies pārtikas veikalā, jo tā ir mūsu pēdējā iespēja, kā nekā pirmssvētku darba laiks. Un našķus mūsu mazajām ģimenes svinībām viesnīcā vajag.
Nonākot Sopotā, esam sajūsmā par laikapstākļiem un iespēju pastaigāt gar jūru, un izskatās, ka daudzi vietējie arī priecājas par skaisto laiku, jo iznākuši vienkārši pastaigāties. Ļoti līdzīga piekraste kā pie mums – plaša, smilšaina pludmale. Pastaiga mazliet nogurdina un mazākās kājiņas pieprasa atpūtu kafejnīcā pie slavenā Sopotas koka tilta, kas ir garākais šāda veida tilts Eiropā (500 m). Domāts, darīts, kāpēc gan neuzēst saldējumu jūras krastā Polijā 31.decembrī. Bet vispār jau Sopota ir Polijas vasaras galvaspilsēta, kuru līdz Otrajam pasaules karam sauca par Ziemeļu Montekarlo. Tā bija turīgu atpūtnieku vieta. Mūsdienās šeit notiek slavenie Sopotas mūzikas festivāli.
Sopotas pludmale
Ar saldējumu arī noslēdzas mūsu Sopotas apmeklējums. Dienas gaišā daļa tagad īsa, bet gribam vēl ko paspēt redzēt dienas gaismā.
Vesterplate
Jau iepriekš pieminēju, ka vēl atgriezīšos pie Gdaņskas vēstures. Objekts, kuru gribam paspēt vēl apskatīt, ir Vesterplate – vieta, kur 1939.gada 1.septembrī atskanēja pirmie Otrā pasaules kara šāvieni. Interesanti, ka navigācijā norādot Vesterplati, tā mūs aizved uz pretējo Vislas vecupes pusi. Pilsētas rajons šeit interesants – mazas, bruģētas ieliņas, senas mājas, kā nekā ostas rajons. Navigācija mūs atved uz vietu, kur redzam visu Vesterplates pussalu. Ātri apskatām, bet gribam tomēr aizbraukt uz pašu pussalu.
Līdz ar saulrietu esam sasnieguši Vesterplates pussalu. Skaistais saulriets piešķir šai vietai vēl īpašāku auru, jo cauri ēku drupām spīd sarkanie saules stari. Šeit 1939.gada septembrī septiņu dienu garumā poļu karavīri varonīgi aizstāvējās pret vācu uzbrukumu. Tam par godu šeit 1966.gadā uzbūvēts iespaidīgs memoriāls, kuru tad arī apmeklējām. Tūristu šeit daudz, no dažādām valstīm, īpaši daudz jauniešu. Teritorija plaša, daudzās vietās izvietoti informatīvie stendi ar vēsturiskajiem foto un informāciju. Var saprast, ka šeit tiek projektēts muzejs. No pussalas paveras skats uz ostu un jūru, daudzi bauda saulrietu. Mēs gan apskatām memoriālu un dodamies prom, mazās kājiņas jau sagurušas.
Vesterplate
Ar tumsu atgriežamies Gdaņskas centrā. Palikušas vēl dažas vietas, ko diemžēl neapskatījām pa dienu. Tāda ir Vecā ostmala – Vecās Motlavas upes krastmala ar slaveno viduslaiku ceļamkrānu “Dzērve”. Šī unikālā celtne, kas kalpoja kravu celšanai un kā pilsētas aizsardzības vārti, ir visvecākā Eiropā. No vecās ostmalas iespējams arī doties izbraukumā ar kuģīti uz Vesterplati. Bet tas laikam vairāk vasaras sezonai. Krastmala arī ir bagāta ar interesantām, skaistām ēkām, kuģīšiem. Tumsā ieraugām skaistu, senatnīgu buru kuģi, uz kura var uzkāpt. Tālumā izgaismots spīd panorāmas rats. Nepārtraukti rīb salūti, tomēr dzirdam tikai troksni, gaismiņas neredz. Poļi laicīgi sāk svinēt.
Gdaņska Vecgada vakarā
Esam izstaigājušies līdz viesnīcai, laiks atpūtai. Vēlāk dosimies apskatīt, kā tad poļi gatavojas sagaidīt Jauno gadu. Šodien bijām nolēmuši uzēst pilsētas tirdziņā un to apvienot ar svētku koncertu.
Atguvuši spēkus, dodamies baudīt svētku sajūtu Gdaņskas centrā. Visapkārt tirgotāji, kas pārdod dažnedažādus spīdekļus, kas sevišķi interesanti liekas bērniem. Arī mēs tiekam pie vienas lielas, spīdīgas bumbas. Cilvēku ielās ir daudz, bet drūzmēšanās sajūta nav, tas ir patīkami. Nobaudām desiņas ar kāpostiem un virtuļus ar karsto šokolādi desertā. Mazliet paklausāmies dīdžeja uzstāšanos un dodamies atpakaļ uz viesnīcu, salūtu skatīsimies pa logu.
Gdaņska Vecgada vakarā
Tā kā Polijā Jaunais gads iestājas par stundu vēlāk nekā Latvijā, mums šogad dubulti svētki. Jaunākais no mums sagaida Latvijas laika Jauno gadu un dodas migā, šī garā diena godam izturēta. Mēs gan vēl gribam paskatīties poļu uguņošanu pēc stundas.
Jaunais gads sagaidīts, varam doties mājās. Priecājamies, par to, kā mums paveicies ar laiku iepriekšējā dienā, jo Jaunais gads atnācis ar stipru lietu un vēju. Bet vismaz ceļi ir tukši, jo lielākā daļa šodien atpūšas. Atpakaļ braucam pa lielākiem ceļiem, tomēr daļa maršruta ved pa turpceļa mazajiem alejveida ceļiem. Uz pēcpusdienu arī saulīte iepriecina atvadām no Polijas. Saulriets šiem mazajiem ceļiem piešķir īpašu noskaņu.
Noslēgumā varu teikt, ka Ziemeļpolijas reģions man radīja daudz emociju, patika gan dabas, gan pilsētvides ziņā. Krietni atšķirīgs no Polijas reģioniem, kuriem biežāk sanācis braukt cauri. Gdaņsku neapšaubāmi var uzskatīt par vienu no skaistākajām pilsētām Polijā un pat visā Eiropā. Tā ir jāizstaigā krustu šķērsu, lai sajustu tās īpašo šarmu. Lai gan mūsu ceļojuma maršruts iekļāva pārsvarā kultūrvēsturiskos objektus, vasarā maršrutu lieliski varētu papildināt ar dabas objektiem, piemēram, pārgājieniem pa kāpām, putnu vērošanu, kuģošanu pa ezeriem, kanāliem. Iespējams arī doties pārgājienos ar teltīm vai velotūrē. Daudz kas gan palika neapskatīts, bet tas citai reizei, varbūt vasarīgakā laikā, jo šī ceļojuma mērķis bija sagaidīt Jauno gadu savādāk.
No savas puses varu ieteikt objektus, ar kuriem lieliski varētu papildināt šādu ceļojuma maršrutu. Daudzi no tiem būs īpaši interesanti bērniem.
- Tropikana akvaparks Mikolajkos;
- Malborkas pils un Dino parks Gdaņskas tuvumā.
- Panorāmas rats, Oliva zoodārzs Gdaņskā.
- Daudziem Gdaņska asociējas ar Solidaritātes radīšanu, šeit iespējams apmeklēt Solidaritātes muzeju.
- Iespējams uzkāpt Gdaņskas katedrāles tornī, kas ir pasaulē lielākās no ķieģeļiem būvētās baznīcas tornis;
- Pastaiga pa Eiropā garāko koka jūras tiltu, Meža opera (koncertzāle) Sopotā;
- Gdiņas Okeānogrāfijas muzejs;
- Hēlas pussala ar vēsturiskiem zvejnieku ciematiņiem un tirdziņiem, mežiem un baltām smilšu kāpām;
- Sloviņu (Słowinski) nacionālais parks – Eiropā lielākās ceļojošās kāpas, ūdensputnu ligzdošanas vietas.
Mīnusi:
- lielākā daļa sastapto poļu slikti zin angļu valodu.
Plusi:
- Polijas pievilcīgās cenas pārtikas, mājsaimniecības precēm;
- poļu virtuve (Polija slavena ar zupām un lielām porcijām).
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!