Ceļā/29 februāris, 2020/Galamērķi ārpus Latvijas
-
IEVĒROJAMI DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI
Mazliet pamaldījušies pa nelielajiem Bosnijas un Hercegovinas ceļiem, beidzot atrodam norādes uz Kravices ūdenskritumu. Vispār valsts ir slavena un bagāta ar saviem ūdenskritumiem. Tāda zaļa pretstatā blakus esošajiem Horvātijas tuksnešainajiem kalniem. Pavisam cita ainava.
Kravices ūdenskritumi
Nonākam autostāvvietā pie Kravices ūdenskritumiem, samaksājam ieejas maksu un ejam iekšā parkā. Pie ieejas iespējams iegādāties arī dažādus nacionālos produktus.
Esam nobruņojušies ar peldtērpiem, jo šeit ir atļauts arī peldēties. Tā ir unikāla iespēja, jo peldēšanās ūdenskritumos ne visur ir atļauta. Un šajā karstumā to neizmantot būtu grēks.
Nokāpjot pa kāpnēm, nonākam pie ūdenskrituma, kas ir liela pakavveida kaskāde un izvietojusies Hercegovinas karsta apgabala centrā, uz Trebižatas upes. Maksimālais augstums sasniedz 25 metrus un rādiusā tas aizņem aptuveni 120 metrus. Ūdens dziļums ir diezgan mazs šajā sezonā un ūdens patīkami atvēsinošs pēc tā karstuma, kas valda ārā.
Kravices ūdenskritumi
Izpeldamies, izstaigājam ūdenskritumu un apskatāmies mazākos ūdenskritumus, kas nedaudz paslēpušies. Fantastiska vieta vēl nesen karu postītajā valstī. Sarodas arvien vairāk cilvēku, esam paspējuši pirms lielajiem pūļiem un tūristu autobusiem. Arī kafejnīcas, kas piedāvā vietējo virtuvi jau piepilda cilvēki. Nolemjam, ka pusdienas varētu ieturēt kaut kur citur, jo arī nākamais objekts ir salīdzinoši nelielā attālumā.
Vien 25 km attālumā no Kravices ūdenskritumiem atrodas neliela pilsētiņa, kas tiek uzskatīta par pilsētu-brīvdabas muzeju.
Počitelja
Patiešām Počitelja ir ļoti austrumnieciska un ik uz stūra pārsteidz. Esam šeit pašā dienas vidū, cilvēku ir maz, bet tirgotāju gan ļoti daudz, kas pārdod lūgšanu paklājus, traukus un granātābolu dzērienu ar ledu, kuru arī nobaudām. Nav brīnums, jo granātābolu koki šeit ir ik uz stūra. Tā ir ļoti salda, pat pārāk…
Austrumnieciskā Počitelja
Izstaigājuši nelielo, bet ļoti interesanto vēsturisko pilsētas daļu, nolemjam beidzot ieturēt pusdienas, kurās gribētos nogaršot kādu vietējo labumu. Pēc iepriekšējiem braucieniem uz šo Eiropas daļu zinām, ka šeit ir cieņā lielas porcijas un ļoti daudz gaļas. Arī viens no šejienes slavenākajiem ēdieniem ir kebaba paveids – čevapi. To arī atrodam ēdienkartē un pasūtam. Un klāt limonādi, kas ir ūdens ar izspiestu citronu tajā. Ļoti atspirdzinoši šajā karstumā. Kamēr gaidām savus čevapus, no mošejas atskan sauciens uz lūgšanu. Tas vēl vairāk pastiprina pilsētiņas austrumniecisko noskaņu.
Milzīgā čevapi porcija
Lai gan zinājām, ka šeit ēd daudz gaļas, saņemot savas porcijas esam šokā par tās daudzumu. Laikam pietiktu ar vienu porciju mums četriem, bet te katram kādas padsmit kotletītes… Un kartupeļi, mērcītes, dārzeņi un maize. Gardi, bet par daudz, labi, ka ir limonāde, jo ēdiens ir arī diezgan pikants.
Knapi varam izkustēties. Dodamies uz auto. Vēl viens objekts šajā valstī pirms dodamies uz Melnkalni.
Blagaja
Blagajas ciems ir pēdējais, ko apskatām šodien. Arī tas ir salīdzinoši netālu no Počiteljas. Visi šie objekti izvietojušies ap Mostaru – reģiona lielāko pilsētu, kuru esam apmeklējuši iepriekšējā ceļojumā.
Ciems ievērojams gan ģeogrāfiski, gan kultūrvēsturiski un ir viens no apmeklētākajiem valstī. Šeit no lielas karsta procesā izveidojušās alas ar spēcīgu avotu sākas Bunas upe. Tiešām iespaidīga upes izteka, kurā, kā izskatās, iespējams iebraukt ar laivu. Šajā iespaidīgajā vietā izvietojusies vēsturiska ēka – tekija jeb dervišu klosteris (islama novirziena sufisma pārstāvji), kas celts aptuveni 1520. gadā. Ēka izbūvēta klintīs un kopā ar alu kopskats ir iespaidīgs. Skaistu vietu kādreiz mūki izvēlējušies. Klostera telpas ir iespējams apmeklēt, taču mēs iztiekam ar pastaigu apkārt tam. Ārpusē izvietojušies neskaitāmi krodziņi un restorāni, kā arī viss ciemats ir pieblīvēts ar ielu tirgotājiem. Var redzēt, ka šis ir ievērojams tūrisma objekts, kuru apmeklē daudzi.
Blagaja ciems
Pilsētiņa slēpj vēl citas interesantas vietas, kuras pamanām dodoties atpakaļ uz autostāvvietu.
Un šodien vairs tikai diezgan garais ceļš uz Melnkalnes dienvidiem – Dobra Voda pilsētu Melnkalnes dienvidos. Kopumā aptuveni 260 km, kas prasa vairāk nekā 4 stundas. Īpaši lēna braukšana ir pa Melnkalni, jo tā ir diezgan apdzīvota un vismaz mūsu maršrutā, tajā nav arī autobāņu.
Tomēr vēl viena atrakcija šovakar paredzēta – pārcelšanās ar prāmi pāri greznajam Kotoras līcim, kas ievērojami saīsina ceļu un patērēto laiku.
Pāri Kotoras līcim
Pa ceļam vēl apstājamies pie augļu tirgotāja, kur iepērkam augļus vakariņām. Līdz ar tumsu esam ieradušies apartamentos jūras krastā. Laiks atpūtai pēc garās dienas.
Vakariņas
Leave a Reply
Want to join the discussion?Feel free to contribute!